Kas vispār ir atbildība? Vārdu skaidrojošajā vārdnīcā "Tezaurs" norādīts, ka atbildība ir attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa. Uzņemot mājās suni, Jūs kļūstat 100% atbildīgs par šo dzīvo būtni visā viņa/viņas dzīves garumā. Manā skatījumā jaunā saimnieka atbildība sākas jau agrāk - lēmuma pieņemšanas brīdī!
Potenciālajam suņa saimniekam atbildība sākas jau brīdī, kad ir nepieciešams reālistiski izvērtēt - Vai es/mana ģimene ir gatava sunim? Suņa ienākšana ģimenē nedrīkst būt spontāns lēmums vai vienpersonisks lēmums! Obligāti ir jāizvērtē:
savs finansiālais stāvoklis, jo izdevumi nebeidzas pie suņa iegādes. Katru mēnesi suns ir jābaro (ar kvalitatīvu un atbilstošu pārtiku nevis putrām vai lielveikalos nopērkamajām barībām, kuru sastāvā nekā derīga sunim nav!), tāpat izmaksas sastādīs suņu skolas apmeklējumi, veterinārie pakalpojumi, nepieciešamais aprīkojums (pavadas, mantas utml., kas laika gaitā nolietojas) utt.
reālais laiks, ko varat veltīt sunim KATRU dienu! Sunim ir nepieciešamas gan fiziskās, gan mentālās aktivitātes. Ja to nav, suns paliek destruktīvs, grūti kontrolējams! Un pēc suņa paņemšanas neder attaisnojums, ka nav laika, jo darbs, bērni, dārzs utt. .... Tas viss Jums arī bija pirms suņa iegādes! Ja Jums nav laika un enerģijas atrast laiku ar suni darboties katru dienu, tad Jums suni nevajag ņemt!
vai visi ģimenes locekļi (kam būs jādzīvo ar suni vienā dzīvesvietā) ir ar mieru iegādāties suni? Ja kaut viens no mājiniekiem ir kategoriski pret - suni neņemiet! Protams, var mēģināt rast abpusēju vienošanos, bet tam ir jānotiek pirms kucēna/suņa iegādes. Tāpat katram mājiniekam būs jāiesaistās, lai ikdiena ar suni būtu harmoniska!
Kad esat sapratuši, ka ņemsiet kucēnu/suni, tad ir jābūt atbildīgiem arī pie paša suņa izvēles:
rūpīgi izvērtējiet kādu šķirni izvēlēsieties, kāds būs šī suņa enerģijas līmenis, raksturs, iedzimtie instinkti. Neizvēlieties suni tikai pēc izskata vai nostaļģijas vadīti (kādreiz ir bijis šāds suns - bija baigi foršais, tāpēc ņemsim atkal), vai arī tāpēc, ka kaimiņam tāds suns ir foršs vai filmā/seriālā tika redzēts un iepatikās.
tāpat skatāmies, no kurienes ņemam kucēnu. Ir ļoti svarīgi, ka kucēnu paņem no atbildīga, rūpīga audzētāja, kuram ir nepieciešamās zināšanas un kurš velta laiku metiena izauklēšanai. Būtiski ir, ka vide, kurā kucēns aug ir maksimāli pietuvināta mājas videi (tādēļ nav vēlams ņemt kucēnus, kuri tiek turēti palīgtelpās vai voljēros bez regulāra cilvēka kontakta), videi ir jābūt tīrai, kucēniem labi barotiem bez iekšējiem un ārējiem parazītiem, vecākiem ir jābūt veiktām veselības pārbaudēm, kas ir nepieciešamas konkrētas šķirnes suņiem.
neatkarīgi no tā, vai kucēns ir šķirnes vai jauktenītis, uz atsavināšanas brīdi kucēnam ir jābūt ar lolojumdzīvnieka pasi, čipētam un reģistrētam LDC uz audzētāja vārda (pārdošanas brīdī ir jāveic pārreģistrācija uz jauno saimnieku), vakcinētam un attārpotam atbilstoši vecumam. Atsavināt kucēnu var tikai no 8 nedēļu vecuma un vēlams ir noslēgt pirkšanas-pārdošanas līgumu.
Tajā brīdī, kad kucēns/suns ienāk Jūsu mājās, Jūs uzņematies pilnu atbildību par jūsu suņa uzvedību un rīcību! Sunim nav ieprogrammētas nepieciešamās prasmes un komandas, lai varētu dzīvot cilvēku pasaulē un skaitītos paklausīgs suns. Nav godīgi no suņa prasīt to, ko neesam paši iemācījuši! Katra saimnieka pienākums ir apmācīt suni un nodrošināt visas tā bioloģiskās vajadzības, ieskaitot, kvalitatīvu un atbilstošu uzturu, fiziskās un mentālās aktivitātes. Aicinu ikvienu suņa saimnieku tomēr nedaudz padomāt, kā Jūs strādājat ar savu suni, kādas metodes izmantojat. Jo, manuprāt, katra saimnieka pienākums ir nodrošināt pilnvērtīgu, piepildītu dzīvi savam mīlulim. Un tā nevar būt laba dzīve, ja katru dienu sunim ir jāsastopas ar sodīšanu, raustīšanu, pakļaušanu utml. izdarībām. Mūsu pienākums ir saprast savu suni un palīdzēt viņam dzīvot cilvēku sabiedrībā. Apmācībai būtu jābūt interesantam un pozitīvam procesam.
No likuma viedokļa katram suņa saimniekam ir obligāti jānodrošina to, ka Jūsu suns nevienam netraucē un nevienu neapdraud, tāpat dzīvnieks nevar brīvi klaiņot vai vairoties. Apdzīvotās vietās sunim ir jāatrodas pie pavadas (izņemot zaļās zonas (pašvaldību saistošie noteikumi var paredzēt savādāk), kur sunim jābūt saimnieka redzeslokā un kontrolējamam) un aiz suņa ir jāsavāc tā atstātās fekālijas! Katram sunim ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu, čipotam un reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā.
*Likuma prasības, kas ir jāievēro un tika augstāk minētas, var apskatīt:
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" .