Pirmo ierakstu es veltīšu tam, lai plašāk iepazīstinātu Jūs ar to, kā es veidoju apmācības procesu Madonas suņu skolā....
Manā skatījumā, paņemot suni, saimnieks uzņemas 100% atbildību par to, ko suns dara, kā uzvedas. Proti, par to, vai suns klausīs (un cik labi to darīs) vai neklausīs, ir atbildīgs saimnieks nevis suns!! Kā es parasti saku: "No suņa nevaram prasīt to, ko neesam iemācījuši!". Kopumā vairums cilvēku un arī slikti "treneri" mīl vainot suni, tā ģenētiku pie neklausīšanas, uzvedības problēmām u.c. lietām, BET paši nespēj uzņemties atbildību par to, vai ir pietiekoši apmācījuši suni (un šeit ir svarīgs aspekts - ar kādām metodēm ir strādāts un cik daudz), vai ir pietiekoši veltījuši laiku sunim un ļāvuši sunim būt sunim. Tāpēc Madonas suņu skola derēs tiem saimniekiem, kas ir gatavi mācīties, saprast savu suni un tā vajadzības, būs gatavi katru dienu veltīt laiku savam mīlulim un nepadosies pirmo grūtību priekšā.
Lai saimnieks varētu veiksmīgi mācīt savu mīluli, viņam/-ai ir jāapgūst teorētiskā bāze par suņa mācīšanās procesiem, ķermeņa valodu, psiholoģiju, dabiskajām vajadzībām un labturības principiem. To arī katrs skolnieks iegūst apmācību sākumā. Obligāti suņa apmācībai ir jāsākas pēc iespējas mazāk stimulējošā vidē, tāpēc ikviens skolnieks nodarbības sāk apmeklēt individuāli. Kad starp suni un saimnieku ir izveidots savstarpējs kontakts un saimniekam jau ir pirmās prasmes darbā ar suni, tiek uzsākts mācību process jau grūtākā vidē - grupās, pilsētā utml. Tas tiek darīts tāpēc, lai mācību process būtu plūstošs, pakāpenisks un pozitīvs un, lai skolnieki būtu gatavi konkrētajai situācijai un uzdevumiem. Ja tas netiek ievērots, tad suns iemācās nepareizu uzvedības modeli (piemēram, saimnieka ignorēšanu, pavadas raušanu, riešanu utml. kairinātāju klātbūtnē) un gan saimniekam, gan sunim mācību process kļūst stresa pilns un nekādā ziņā nav produktīvs! Arī grupas (īpaši kucēnu) veidoju nelielas, lai suņiem būtu vieglāk mācīties un lai es varu pievērst pietiekoši lielu uzmanību katram skolniekam, iesakot un pat parādot risinājumus kā strādāt pie dažādām prasmēm (jeb komandām), ja rodas kādas problēmas vai nepieciešams pieslīpēt saimnieka rīcību apmācības laikā. Darbojos pēc principa -> kvalitāte pāri kvantitātei !
Otrs aspekts, ko es ļoti stingri skatos ir suņu savstarpējā komunikācija. Madonas suņu skolā ir kategoriski aizliegts laist visus suņus kopā un skriet lielā barā! Jo katrs suns ir individuāls - atšķirīgi auguma izmēri, vecumi, pieredze un reakcija, kā arī raksturs. Tas viss ietekmē to kā suns ar suni komunicē. Ja grupiņā būs kāds bailīgāks suns, tad viņam tiek dota iespēja ieturēt distanci no citiem suņiem līdz suns ir gatavs komunicēt. Tāpat, ja grupā ir kāds "huligāns", tad šādam sunim tiek mācīts pareizs uzvedības modelis attiecībā pret citiem suņiem. Savstarpēji komunicē tikai suņi, kas viens ar otru labi saprotas un jūtas ērti. Jo ne visiem suņiem patīk visi suņi un tas ir normāli! Citreiz man prasa - kas tad slikts var notikt, ja visus laiž kopā? Atbilde vienkārša: suns mācās no iepriekšējās pieredzes. Ja komunikācija ar suni bija uzspiesta, stresa pilna, varbūt pat biedējoša (kāds uzbruka, dzenāja utml.), tad suns var negatīvi un saasināti reaģēt uz citiem suņiem, proti, riet, rūkt, raut pavadu, mēģināt kost. Savukārt, ja suns ir tas, kurš citus "apceļ", tad suns šo uzvedības modeli nostiprina un attiecīgi tā rīkojas vienmēr un rezultātā diezgan bieži iekļūst kautiņos un uz jebkuru garām ejošu suni reaģē uzbudinātā stāvoklī.
Madonas suņu skolā apmācības process balstās uz 3 būtiskiem elementiem: ētisku rīcību pret suni, motivāciju un abpusēju kontaktu, aktīvu līdzdalību gan no cilvēka, gan no suņa puses! Tāpēc skoliņā netiek izmantotas pakļaujošās metodes - suņa raustīšana aiz pavadas, ķermeņa spiešana, bakstīšana vai vilkšana, lai suns kaut ko izpildītu, tāpat uz suni komandas netiek kliegtas/nikni izteiktas. Apmācību laikā suns netiek sodīts, iebiedēts, pakļauts, jo tās ir aizvēsturiskas taktikas, kuras sen jau ir pierādītas kā nevajadzīgas. Kategoriski aizliedzu izmantot savelkošas siksnas, asās siksnas, šoka siksnas, purna siksnas. Apmācība ir vērsta uz suņa mācīšanu un virzīšanu uz pareizo/vēlamo uzvedību. Suns apmācību procesā ir aktīvs dalībnieks, proti, suņa fokuss ir uz saimnieku, suns domā līdzi prasītajam (līdz ar to komandas ir stabilākas un tiek raitāk izpildītas, ar lielāku entuziasmu) un suns nebaidās kļūdīties un pats piedāvā dažādas rīcības, kad apgūstam kādu jaunu prasmi vai trikus. Par darbu (jā, sunim vairāku komandu izpilde pēc kārtas ir darbs!) suns saņem sev vērtīgu atalgojumu - ēdamu atalgojumu, spēli, uzslavas, samīļošanu (un to, kas sunim ir motivējoši - nosaka pats suns!). Tāpat apmācības būtisks komponents ir socializācija ar lielu uzsvaru tieši uz adekvātas suņa reakcijas veidošanu un spēju klausīt pie dažādiem kairinātājiem (suņi, cilvēki, kustīgi objekti, citi dzīvnieki utt.) un dažādu situāciju laikā.
Mērķis mācībām ir izglītots saimnieks un adekvāts, kontrolējams četrkājainais draugs.
Esmu ļoti priecīga par katru atbildīgu un apņēmīgu saimnieku un foršo suņa bērnu, kas apmeklē manas nodarbības! Ikviens, kas vēlas mācīties ir laipni gaidīts Madonas suņu skolā!