Vai vēlaties uzzināt, kā pareizi veidot pastaigu, lai tā būtu izdevusies gan jums, gan jūsu mīlulim? Tad šis ieraksts ir domāts tieši jums!
Pirmais būtiskais aspekts, kas mums ir jāapskata, ir: "Vai sunim ir nepieciešamas pastaigas?". Jā, pastaiga ir nepieciešama katru dienu! Sunim kā fizioloģiskai būtnei ir dabiska vēlme kustēties, apsekot un iepazīt apkārtējo vidi. Regulāras, pārdomātas pastaigas palīdz:
nodarbināt suni gan fiziski, gan mentāli,
palīdz uzturēt suni labā fiziskā kondīcijā,
palīdz gremošanas trakta darbībai,
ir lielisks veids kā socializēt suni un bagātināt tā ikdienu.
Mūsu, kā suņa saimnieka, pienākums ir nodrošināt sunim pilnvērtīgu dzīvi! Pastaiga ir neatņemama tās sastāvdaļa. Maldīgs ir priekšstats, ka sunim pietiks ar lielu pagalmu. Ja suns netiek vests regulārās pastaigās, tad sāk veidoties dažādas nevēlamas uzvedības, piemēram, suns kļūst destruktīvs (grauž, plēš, rok utt.), var mēģināt mukt prom no mājas, sāk apriet visu, kas kustās aiz sētas - cilvēkus, suņus, mašīnas utt. (intensitātei laika gaitā palielinoties), veic kompulsīvas kustības (piemēram, visu laiku skraida turp/atpakaļ vai pa riņķi kādā zonā). Visas šīs problēmas veidojas, jo suns netiek atbilstoši nodarbināts un socializēts.
Lai pastaigas būtu veiksmīgas un patīkamas, mums ir jāņem vērā vairāki aspekti:
pastaigas ilgums,
pastaigas vieta,
pastaigas formāts,
suņa sagatavotības pakāpe.
Sāksim ar to, cik tad ilgai ir jābūt pastaigai? Uzreiz pateikšu, ka nav viena universāla ilguma. Pastaigas ilgumu ietekmē suņa vecums, veselības stāvoklis, citu aktivitāšu veikšana, laikapstākļi, sezona. Tiek uzskatīts, ka pieaugušam, veselam sunim ir nepieciešama pastaiga, kas ilgst 1h-1,5h. Bet tajā pašā laikā aukstā ziemas dienā vai karstā vasaras dienā labāk ir iziet divās īsākās pastaigās nekā vienā garā pastaigā. Arī situācijās, kad sunim ir bijusi kāda cita intensīva aktivitāte, piemēram, treniņš, sacensības vai medības, sunim nav vajadzības vēl iet ilgā pastaigā - pietiks, piemēram, ar 15-30 min. Kad laikapstākļi ir nelabvēlīgi vai pats saimnieks ir slims un nevar suni izvest garā pastaigā, mēs varam piedāvāt citas mentālās aktivitātes, kas nodarbinās un nogurdinās suņa prātu. Protams, suņa veselības stāvoklis ietekmēs pastaigu ilgumu/biežumu dienas laikā. Arī kucēniem dēļ tā, ka muskuloskeletālā sistēma ir augšanas un veidošanās stadijā, ir ļoti būtiski, ka pastaigas un fiziskās aktivitātes tiek pielāgotas atbilstoši suņa vecumam līdz 1g.v. mazā auguma šķirnēm, līdz 1,5g.v. vidējā auguma šķirnēm, līdz 2g.v. lielā auguma šķirnēm! Kucēniem pastaigas vēlams nodrošināt 1-2 reizes dienā, ilgumu rēķinot pēc formulas vecums mēnešosX5min ,piemēram, 4 mēnešu vecam kucēnam ieteicamās pastaigas ilgums ir līdz 20 minūtēm.
Nākošie būtiskie aspekti ir kādu pastaigu mēs sunim nodrošinām! Lai pastaiga sunim būtu pilnvērtīga, tās laikā mums ir jāļauj sunim ostīties un pētīt apkārtējo vidi!! Tā nav laba prakse - prasīt no suņa atrašanos pie sāna visu pastaigas laiku. Pie šāda scenārija suņa vienīgais ieguvums ir fiziskās kustības ķermenim, bet "suņa galva" ir palikusi bez darba. Kā jau iepriekš rakstīju sunim ir dabiska vēlme iepazīt apkārtējo vidi un šo darbību laikā suns nodarbina savu prātu un notiek socializācijas process. Ostīšanās ir arī nomierinoša aktivitāte priekš suņa. Rezultātā mēs iegūstam mierīgu un nodarbinātu suni. Tāpēc mans ieteikums jums - nesteidzinām savu suni pastaigas laikā! Un lai bagātinātu suņa ikdienu, iesaku pastaigu maršrutus regulāri mainīt nevis visu suņa dzīvi iet vienu un to pašu apli.
Lai pastaiga būtu veiksmīga, mums ir jāizvērtē, kur vedam savu suni. Proti, vai izvēlētā vide atbilst suņa prasmju līmenim. Piemēram, ja sunim ir bail no svešiem cilvēkiem, tad nav prāta darbs iet pastaigās pa pilsētas centru, kur intensīvi pārvietojas cilvēki, jo suns būs pārbijies un nebūs gatavs mācīties, savukārt, jūs, kā saimnieks, būsiet pārguris, dusmīgs un nomocījies... Līdzīga situācija būs, ja aizvedīsiet kucēnu, kas nav apmācīts, uz vidi, kas ir pilna ar dažādiem kairinājumiem. Protams, kucēns uz tiem reaģēs priekš mums nepatīkamā veidā (rejot, velkot pavadu, "neklausot" utt.).
Abās situācijās rezultātu ietekmēja suņa sagatavotības/prasmju līmenis. Proti, lai pastaigas būtu veiksmīgas, mums ir savs suns jāapmāca! Katram sunim būtu jābūt iemācītam iet garā pavadā, neraujot to, pēc vajadzības iet pie sāna saimniekam, uz komandu pienākt, apstāties un atstāt kaut ko, kas sunim interesē. Nevienu no nosauktajām prasmēm suns "no zila gaisa" neprot darīt - tās ir jāmāca un jānostiprina dažādās vidēs! Tāpat kā mēs mācam sunim sēdēt un dot ķepu, mums ir jāvelta laiks, lai suns apgūtu šīs prasmes, kuras būs nepieciešamas katru dienu visu suņa dzīves laiku.
Katram suņa saimniekam ir pienākums apdzīvotās vietās ārpus norobežotas teritorijas vest savu suni pavadā, izņemot suņu specializētajos pastaigu laukumos un pilsētu/ciemu publiskajās vietās, kurās tas ir atļauts saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Kā arī aiz sava suņa ir jāsavāc fekālijas! (To nosaka MK noteikumi Nr.411). Ārpus apdzīvotām vietām suns var atrasties bez pavadas tikai tādā attālumā, kādā saimnieks spēj suni kontrolēt. Kā arī sunim ir jāpaliek saimnieka redzeslokā!
Ir būtiski atcerēties, ka esam daļa no kopējās sabiedrības, tāpēc pēc pieklājības normām (un arī MK noteik. Nr.411 to nosaka) mums ir jānodrošina, ka mūsu suns netraucē un neapdraud citus cilvēkus un dzīvniekus! Vēlos uzskaitīt pāris lietas, kas varbūt daudziem var likties pašsaprotamas, bet citiem varbūt liks aizdomāties, vai to praktizē ikdienas pastaigās.... Būtu ļoti jauki, ja katrs suņa saimnieks:
ejot garām citiem cilvēkiem vai dzīvniekiem, vienmēr pasauktu savu suni pie sāna;
atbrīvotu no pavadas tikai tos suņus, kurus var viegli un ātri nokontrolēt/atsaukt jebkurā situācijā;
cienītu arī citu suņu saimniekus un bez abpusējas vienošanās savu suni nelaistu klāt pie citiem suņiem (jo ne visiem suņiem patīk visi suņi un ir arī suņi, kam nepatīk komunicēt ar "svešiniekiem");
atstātu tīrību aiz sevis un sava mīluļa!
Un pašās beigās vēl pieminēšu, ka ir būtisks arī aprīkojums, kādu izmantojam pastaigās. Var lietot gan parastās kaklasiksnas, kas ir atbilstošā platumā suņa izmēram, vai arī anatomiski pareizus iemauktus. Iesaku izmantot tikai parastās pavadas - vismaz 3-5m garumā (var arī garāku, lai sunim ir iespēja pārvietoties brīvāk), jo pie saucamajiem "flekšiem" jeb izvelkamajām pavadām suni nevar iemācīt nevilkt pavadu, pietam, ja sunim ir uzvedības problēmas, suni ir grūtāk nokontrolēt šādās pavadās. Kā arī pie izvelkamajām pavadām nav ieteicams suņiem draudzēties savā starpā, jo suņi var savainoties.