Līdz šim par dzīvnieku labklājību un par prasībām pret katru suņa saimnieku atbildēja "Dzīvnieku aizsardzības likums" un MK noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai".
Bet ar š.g. 1.jūliju MK noteikumi Nr. 266 ir zaudējuši spēku un tā vietā darbojas: MK noteikumi Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" un MK noteikumi Nr. 315 "Mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas noteikumi". Tāpat "Dzīvnieku aizsardzības likumā" ir veiktas izmaiņas.
Izveidoju nelielu kopsavilkumu par to, kādas ir prasības un saimnieka atbildība/pienākums:
rūpēties par suņa veselību, labturību,
nodrošināt, lai suns netraucētu un neapdraudētu citus cilvēkus vai dzīvniekus,
nepieļaut suņu nekontrolētu vairošanos,
nodrošināt suņa turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām,
nepakļaut suni sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas,
nodrošināt atbilstošu fizisko aktivitāti un brīvas kustības,
nodrošināt suņa čipēšanu un reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centrā.
Pāris būtiskas prasības, kas ir nākušas klāt:
Sunim izmanto piemērotus iemauktus, uzpurni, kaklasiksnu vai citus aksesuārus, kas ir pietiekami plati, BEZ DZELKŠŅIEM un ASUMIEM un KAS NEŽŅAUDZ un dzīvniekam nerada sāpes, ciešanas vai savainojumus (MK noteikumu nr.411 9.punkts).
Ir noteiktas minimālās platības voljēriem vai citiem ierobežotiem laukumiem (2.pielikums MK noteikumos nr. 411).
Suņa pārvadāšanas laikā ir jānodrošina, ka suns nevar brīvi pārvietoties pa mašīnas salonu (MK noteikumu nr.411 19.punkts).
Ir atrunātas prasības, kas ir jānodrošina, ja suņa turēšana ir ārpus telpām (MK noteikumu nr.411 3.nodaļa).
Suni atļauts piesiet īslaicīgai fiksēšanai un sacensībās, medībās, izstādēs vai citās vietās, kurās suns tiek izmantots darbam (MK noteikumu nr.411 48.punkts).
Kā līdz šim suni ārpus norobežotas teritorijas ved pavadā, izņemot suņu specializētajos pastaigu laukumos un pilsētu/ciemu publiskajās vietās, kurās tas ir atļauts saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Nekavējoties pēc suņa defekācijas savāc tā ekskrementus. (MK noteikumu nr.411 40.punkts un Madonas novadam - Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi nr.4 7.punkts).
Runājot par suņa/kucēna atsavināšanu (MK noteikumi nr. 315):
Kucēnu atsavināt tā nākamajam īpašniekam var tikai no 8 nedēļu vecuma un līdzi jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei un dokumentam, kas apliecina suņa atsavināšanas faktu.
Ir obligāti jānorāda fakts (un līdzi jādod konkrēta dokumentācija), ja suns ir ievests no citas valsts vai tam ir veselības problēmas.
Šķirnes kucēnu sludinājumos ir jābūt norādītam, kuru suņu audzētāju organizāciju persona pārstāv un jānorāda audzētāja vārds vai audzētavas nosaukums.
Iesaku izlasīt noteikumus arī pilnā apmērā, jo likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības!
"Dzīvnieku aizsardzības likums":
Ministru kabineta noteikumi Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi":
Ministru kabineta noteikumi Nr. 315 "Mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas noteikumi":
Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 4 "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu un izķeršanu Madonas novadā":